GATAVĪBA SKOLAI

Prasmes un zināšanas, kuras nepieciešams attīstīt, gatavojot bērnu skolas gaitām:

• Pārliecinoši zina savu uzvārdu, vārdu, prot to uzrakstīt
• Zina savu dzimšanas datumu
• Nosauc savas mājas adresi
• Vecāku vārdi (vecmāmiņas, vectēvi un citi radinieki – pēc izvēles)
• Zina un prot vispārīgi nosaukt vecāku nodarbošanos
• Zina nedēļas dienas, atpazīst darba dienas un brīvdienas)
• Izšķir jēdzienus: “uz priekšu – atpakaļ”, “pa labi – pa kreisi”, uz, zem, aiz, virs u.c.
• Atpazīst pamatkrāsas un toņus (gaišs, tumšs)
• Zina visus četrus gadalaikus, to būtiskākās pazīmes (ziemā ir sniegs, aukstums, rudenī krīt lapas u.c.)
• Vispārīgi izprot drošības un satiksmes noteikumus (drošība saskarsmē ar svešiniekiem, šķērsojot ielu, atpazīt bīstamas situācijas)
• Izšķir pazīstamākos mājas un savvaļas dzīvniekus, mājputnus un savvaļas putnus, dārza un savvaļas augus
• Atpazīst un prot nosaukt dzīvnieku mazuļus (kucēns, kaķēns, cālēns, pelēns, kazlēns u.c.)
• Atšķir augļus no dārzeņiem, ogām
• Prot pārstāstīt dzirdēto, atbildēt uz jautājumiem, uzdot jautājumus, izdomāt un stāstīt stāstu no attēla
• Prot skaitīt dzejoli, pārrakstīt tekstu un pārzīmēt attēlu
• Prot skaitīt no 0 līdz 10 un atpakaļ, zina skaitļu sastāvu
• Izšķir jēdzienus “vairāk”, “mazāk”, “lielāks”, “mazāks”, “daudz”, “maz”
• Zina ģeometriskās formas

UZDEVUMI, AKTIVITĀTES UN SPĒLES PRASMJU PILNVEIDEI

• Izmantot iespēju ar bērniem spēlēt dažādas spēles – cirku, Riču-Raču, Domino, Lotto, dambreti un kārtis u.c. Galda spēles un pastaigu spēles, kurās gājienu skaits ir atkarīgs no uzmesto kauliņu vērtības.

Uzdevumi:

• Stāstīšana – pēc attēla veidot stāstu no redzētā vai izdomāt stāstu no paša sākuma;
• Meklēšana – paslēpt kādu priekšmetu un lūgt bērnam atrast priekšmetu telpā;
• Minēšana – mīklas uzdevumi, iedomājieties kādu priekšmetu un bērnam jāuzmin priekšmets, uzdodot dažādus noskaidrojošus jautājumus, uz kuriem jūs drīkstat atbildēt tikai ar atbildi: ”Jā”vai “Nē”. Piemēram, iedomājieties vārdu “suns”. Bērns uzdod noskaidrojošus jautājumus: Tas ir dzīvs? Tas ēd? Tas ir liels? Tas ir cilvēks?
• Grupēšana – sadalīt priekšmetus, lietas vai citus objektus grupās, nosaucot kādu grupai kopīgu, būtisku raksturojošu pazīmi. Piemēram, kārtojot skapi, veido grupas – “zeķes”, “bikses”, “krekli” u.c., kopā visi veido grupu” apģērbs”.
• Šķirošana, jeb tāda liekā priekšmeta atrašana, kas neiederas pēc pazīmēm, vai pielietojuma, piemēram, zeķu kaudze jāsašķiro un jāsadala pa pāriem, vai pogu kaste jāsakārto. Šo uzdevumu var papildināt ar skaitīšanas uzdevumu.
• Iegaumēšana – parādiet vai nosauciet 5-6 objektus un lūdzat bērnam pēc laika atcerēties un tos nosaukt. Mācīt skaitļus, kas bērnam ir personīgi nozīmīgi – dzimšanas datums, adresē minētie cipari, automašīnu numurus vai vecāku tālruņa numurus.
• Atkārtošana – “Atcerieties un atkārtojiet”. Pieaugušais izrunā visus vārdus un lūdz tos atkārtot. Vārdu skaits pamazām pieaug.
• Skaties, pamani, iegaumē un pastāsti. Bērnam tiek lūgts atcerēties to, kas redzams attēlā. Tad attēls tiek pagriezts un uzdoti jautājumi: “Cik cilvēku ir redzami attēlā? Ar ko bērni spēlē? Ko dara vecmāmiņa? Kas ir pie sienas? Ko tur mamma? Vai tētim ir ūsas vai bārda? “
• Plānošana un iepirkšanās – ejot uz veikalu lūgt bērnu atcerēties lietas, kas jānopērk. Ja bērnam grūtības atcerēties, tad ierosināt bērnam nosauktos objektus uzzīmēt, vai uzrakstīt.
• Spēle atmiņas un uzmanības trenniņam ar sadzīves priekšmetiem. Sakārtojiet rotaļlietas un priekšmetus haotiskā veidā. Kad bērns atceras viņu atrašanās vietu, lūdziet novērsties. Šajā brīdī noņemiet kaut ko un pajautājiet: “Kas ir mainījies?”
• Uzdevums “Mājas”… Uzzīmējiet 3 trīs stāvu mājas, katra no tām uz atsevišķas lapas. Katrā stāvā uzzīmējiet 3 logus. Uz dažiem logiem nejauši velciet aizkarus. Pastāstiet savam bērnam, ka cilvēki jau dzīvo dzīvokļos ar aizkariem. Lūdziet viņu apdzīvot cilvēkus pārējos stāvos, lai katrā stāvā būtu vienāds iedzīvotāju skaits. Ļaujiet viņam nokrāsot daudzkrāsainos aizkarus to dzīvokļu logos, kur viņš ievietoja cilvēkus. Tad palūdziet saskaitīt, kurā mājā ir vairāk īrnieku.
• “Zīmējumi no ģeometriskām figūrām”… Uz lapas uzzīmējiet jebkuru ģeometrisko formu. Palūdziet savam bērnam nākt uzzīmēt zīmējumu, izmantojot ieteikto formu. Ja bērns nesaprot uzdevumu, parādiet, piemēram, cik viegli aplis var pārvērsties par sauli, sniegavīru vai automašīnas riteni.
• Smalkās motorikas uzdevumi – bērnam vajadzētu būt iespējai pareizi turēt pildspalvu, nokrāsot priekšmetus, neatstājot kontūras, izmantot šķēres. Var izmantot vienkāršus pirkstu vingrinājumums un lūgt atkārtot pieaugušā demonstrētas darbības. Piemēram, vecāks noliek dūres uz galda, met īkšķus uz sāniem, spēlē ēnu spēles veidojot no pirkstiem dažādus attēlus ēnā, vai vienkārši pēc attēla veidot pirkstu kombinācijas, žestus.
• Uzdevumi uzmanības virzīšanai un koncentrēšanai, atrast atšķirības attēlos! Uzdevums – saskaitīt tenisa, rokas bumbas, basketbola un futbola bumbas, nosaucot, vai to ir vairāk vai mazāk. “Cik daudz?” Šādi uzdevumi attīsta spēju analizēt, vispārināt un salīdzināt.
• “Nosauciet numuru.”Pastaigas laikā palūdziet bērnam nosaukt uz plāksnēm norādīto māju un garāmbraucošo transportlīdzekļu skaitu.
• Cik koku?Kopā saskaitiet visus kokus, kas jums ir pa ceļam kādā ceļa posmā. Varat arī saskaitīt garām braucošās automašīnas, visas vai ar noteiktu krāsu (izmēru, marku).
• “Kas mainīja vietas?”Novietojiet bērna priekšā 8 – 10 mīkstās rotaļlietas, lūdziet viņu uzmanīgi uz tām paskatīties un pēc tam novērsieties. Šajā laikā samainiet dažas rotaļlietas. Kad bērns pagriežas, ļaujiet viņam mēģināt uzminēt, kurš mainīja vietas.
• “Mīļākā multfilma”.Skatieties kopā ar bērnu viņa mīļāko multfilmu. Uzdodiet jautājumus par tā saturu, lūdziet bērnu pastāstīt, par ko tas ir.
• “Pasaka vecmāmiņai”… Izlasiet bērnam stāstu. Palūdziet pastāstīt vecmāmiņai (tētim, tantei, māsai), par ko ir šī pasaka, aprakstiet varoņus, to izskatu un raksturu.
• Regulāra modelēšana, zīmēšana, mīklu un mozaīku risināšana un veidošana aizraus bērnu un vienlaikus veicinās pirkstu smalkās motorikas attīstību.
• Atrodiet vārdu spēli… Aiciniet savu bērnu meklēt konkrētu bērnam zināmu vārdu (piemēram, “Mamma” mazā, nepazīstamā tekstā. Turklāt tas jādara noteiktā laikā, piemēram, divās minūtē).
• “Skaļi, klusi, pie sevis”… Palūdziet savam bērnam lasīt klusāk, dažreiz skaļāk, pēc tam sev, nodemonstrējiet priekšā, kā tas notiek. Pēc jūsu norādījumiem, viņam pēc iespējas ātrāk jāpārslēdzas no viena lasīšanas veida. Pārliecinieties, ka lasīšanas temps nemainās.