Satin savu valodiņu

                 Baltajā villainē.                                        

                     Nosalušu, nogurušu.

                          Nomirušu, mūžam nē.

                                                                                       ^{(Māra Zālīte)}

              2018. gada rudenī, laikā no 26. līdz 30. novembrim, Jelgavas1.internātpamatskolā – attīstības centrā notika valodu un mākslas nedēļa.

           Šajā nedēļā 5. klases skolēni rakstīja vēstules cits citam, lai apgūtu vēstules rakstīšanas nosacījumus, kā arī aprakstu “Skaistā ziemas diena”, jo bija tikko uzsnidzis pirmais sniegs. Labākās vēstules tika izliktas apskatei bibliotēkas lasītavā, bet aprakstus varēja lasīt skolas gaitenī pie informatīvās sienas. Vecāki apstājās, lai izlasītu skolēnu rakstīto, un atzinīgi novērtēja skolēnu radošos darbus.

           Ar lielu sajūsmu 5. klases skolēni minēja šarādes (mīkla, kurā jāatmin divi vai vairāki vārdi, kam ir kopīga vārda daļa) no Māras Filatovas grāmatas “Āķīgā valodiņa” – tas, manuprāt, bija lielisks uzdevums prāta aktivizēšanai un domāšanas rosināšanai.

          Vecāko klašu skolēni veica vairākus uzdevumus no Ausmas Zeltkalnas grāmatas “Spēles latviešu valodai”, piemēram, bultu mīklu risināja 7. un 9. klases skolēni, bet 8. klases skolēni risināja anagrammas (no viena vārda burtiem jāizveido cits vārds). Arī vecāko klašu skolēni rakstīja tēlojumu “Skaistā ziemas diena”.

           Bet visinteresantākais uzdevums, manuprāt, bija atdzejošana no angļu valodas latviešu valodā. Gatavojoties šim uzdevumam, tika izmantota Emilijas Dikinsones grāmata “Āboliņš un bite”, kuru latviešu valodā ir atdzejojis latviešu dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Dzejas krājumā iekļautie dzejoļi bija gan angļu valodā, gan Kārļa Vērdiņa atdzejas versijā, bet dažiem dzejoļiem(5-6) bija vēl citu autoru (Ernas Sprinces, Valda Bisenieka) atdzejas varianti. Atdzejošanas uzdevuma veikšanā sadarbībā ar angļu valodas skolotāju Guntu Galsoni aktīvi iesaistījās trīs skolnieces: Renāte Vaičule, Madara Patrīcija Eigita(9.kl.) un Paula Luīze Liepa(8. kl.) Jāteic, ka meiteņu atdzejas varianti arī bija interesanti, bet galvenais – tas bija netradicionāls uzdevums.

Āboliņš un bite / One Clover, & a Bee

Emīlija Dikinsone

“Neputna” bilingvālajā samta dzejas sērijā Emīlijas Dikinsones (Emily Dickinson, 1830–1886) dzejas izlase Kārļa Vērdiņa sastādījumā un atdzejā.

Izcilā amerikāņu dzejniece Emīlija Dikinsone dzīvoja noslēgtu dzīvi Amhērstā, viņa pieredzēja tikai dažu savu dzejoļu publicēšanu. Pēc dzejnieces nāves viņas 1775 atstātie dzejoļi tika pamazām publicēti grāmatās, tā atklājot Dikinsoni kā vienu no visnozīmīgākajām balsīm amerikāņu 19. gadsimta dzejā. Sastādot šo 101 dzejoļu izlasi, vēlējos dot priekšstatu gan par Dikinsones slavenajiem un hrestomātiskajiem dzejoļiem, gan arī iepazīstināt ar viņas raksturīgākajiem motīviem un tēliem.

Kārlis Vērdiņš

Dikinsones dzeja tradicionāli tiek pieskaitīta amerikāņu romantismam ar tā principu “vienotība daudzveidībā”, kas dzejniekiem ļāva savos darbos integrēt dažādus intelektuālās un materiālās dzīves aspektus. Tai pašā laikā viens no pētnieku visbiežāk lietotajiem vārdiem attiecībā uz viņas dzeju ir “idiosinkrāzija” (idiosyncrasy), kas uzsver viņas mākslinieciskās izteiksmes īpašo savdabību. Viņas laikabiedrus mulsināja gan dzejoļu forma, gan saturs.

            Paveicot atdzejošanas uzdevumu, Renāte Vaičule arī pati uzrakstīja savu dzejoli angļu valodā.

I find myself staring at you

Once again – staring at you

Feeling lost but then looking at you

Once again – looking at you

                                                       Wanting to hide

Wanting to die

But wanting to live when i’m with you

Watching Youas the most prettiest view

Watching you as my love for you grew

                                                   Whenever i need you

You pass me a tissue

That’s your voice i’m so used to

Your voice i always go to

                                     Your voice always ‘’You aren’t alone,

Don’t try to be others, you are your own.’’

These words are engraved in my heart and soul

With your sweet voice that leads me to comfort zone

                             It’s interesting how one’s voice can make you cry

Make you cry and also believe you are able to fly

A voice so subtle and light and even a little shy

So deep and emotional it makes you sigh

                                        Often, really often i wonder – why?

Why would it be worth to even try?

But when i look into your eyes and see the sky

I don’t have to hear your reply

                                         So thank you for sticking around

When i was lower than the ground

When i couldn’t take it and almost drowned

Everyone but you turned around

                                            So please stay with me forever

And don’t leave me, ever

So we can go through life together

And watch fake flowers wither

Renāte Vaičule 9. klase

Natālija Freimane

(latviešu valodas skolotāja)